lv | en

Spiediet uz logo, lai apmeklētu jauno agnistone.lv mājaslapu.

Mēs bieži aizmirstam, ka minerāli un kalnu ieži, vienkāršā valodā saukti par akmeņiem, ir tāda pati dabas daļa, kā augi un dzīvnieki. Tomēr akmens pasaule ir daudz senāka par dzīvo pasauli, tiem ir bijusi un joprojām ir ļoti liela loma civilizācijas attīstībā. Ne velti pati pirmā, senākā un ilgstošākā cilvēces vēstures daļa daudzu tūkstošu gadu garumā, tiek saukta par akmens laikmetu.

Pirmatnējam cilvēkam akmens bija ierocis un instruments. Mūsu tālajiem senčiem bija labi zināmas tā īpašības, izgatavojot no elastīgā bazalta vai nefrīta izturīgus āmurus, bet no trauslā ar asām šķautnēm krama vai obsidiāna – nažus, skrāpjus, šķēpu un bultu uzgaļus, kuri pēc cietības neatpaliek no tērauda. No pirīta un krama uzšķīla dzirksteles uguns aizdedzināšanai. Caurspīdīgie un spilgtie pusdārgakmeņi radīja izbrīnu seno cilvēku iztēlē, un viņi piedēvēja šiem akmeņiem maģisku spēku. Tieši akmens ir atnesis līdz mums skopās ziņas par paleolīta – senā akmens laikmeta cilvēku kultūru un sadzīvi.

Akmens laikmetu nomainīja metālu laikmeti: vara, bronzas, dzelzs, iezīmējot ar to civilizācijas progresu. Mainījās arī galvenais akmens izmantošanas veids, kuru sāka izmantot ne tikai tā dabiskajā veidā, bet arī kā rūdu – metālu un citu ķīmisko elementu ieguves avotu. Pats nosaukums „minerāls” ir cēlies no latīņu valodas vārda minera, kurš nozīmē „metālu radošais”.

Parādoties pilsētām akmeni sāka plaši izmantot kā izturīgu celtniecības materiālu, lai radītu pilis un dievnamus, kuri arī šodien nebeidz mūs pārsteigt ar savu ilgmūžību. Skaistākie un retākie dārgakmeņi, kā rubīns, smaragds un dimants ir kļuvuši par dižciltības un bagātības simbolu un līdzās zeltam ir ieguvuši arī naudas funkciju, nereti nelielā izmērā ietverot milzīgu vērtību.

Akmens – lielisks dabas radīts materiāls ir kļuvis par neatņemamu cilvēces kultūras attīstības elementu. Arī mūsdienās, metāla un sintētikas laikmetā , tas spēlē daudz lielāku lomu mūsu dzīvē nekā mēs to spējam iedomāties. Lai cik tas neliktos paradoksāli, bet ar vien vairāk pieaugot metāla konstrukciju izmantošanai celtniecībā, dabīgais akmens kļūst par vēlamāko fasāžu apdares materiālu.